Karīna Rozenberga

Cilvēks – kosmoss. Vienā brīdī var būt iemests cilvēkos pašā burzmas epicentrā, otrā brīdī jau paspējis nozust no visu acu redzesloka un ieslīdzis pārdomās par to, vai tas, ko izvēlējies ir īstais ceļš, vai vajadzēja tomēr kļūt par kosmonautu. Šis īsais skaidrojums laikam izsaka to, kāpēc nevaru par sevi teikt, kā citi, ka jau no bērnības sevi atceros ar otu un krāsām rokās. Tā dzīve ir tik īsa, ka gribās paspēt visu – izdzīvot vienā dzīvē vairākus dzīves stāstus. Tā nu šī brīža sajūtas, ka laiks ir ļaut izpausties māksliniekam, kas sēdēja manī un gaidīja savu kārtu.

Šajā sadaļā nav produktu